Globalizāciju, ar ko mūsdienās saista gandrīz jebkuru procesu var piedēvēt arī urbanizācijai. Līdz ar kapitāla ieplūšanu tirdznieciski izdevīgākajos punktos, radās lielpilsētas un ap tām, plaši apdzīvoti rajoni. Darbaspēka pieplūdums un industrializācija paplašināja dzīves telpu ap ekonomiskajiem mezgliem, liekot pamatu urbanizācijai un aglomerācijai.
Jāpiekrīt apgalvojumam1, ka „sabiedrības attīstība iespējama tikai urbānajā dzīvē, urbānajai sabiedrībai realizējoties. Cilvēces vēsturi veidojusies, pārklājoties agrārajam, industriālajam un urbānajam. Sākotnējos politiskos centrus pārklāja kapitālisms, veidojot pilsētas konstrukciju un veicinot tās attīstību. Globalizācijas fenomens radījis neatgriezenisku palielināšanos komunikāciju industriju apmēru un nozīmību. Komunikāciju tirgi tiecas apvienoties un nostiprināt savu ietekmi visā pasaulē, tādēļ nav pārsteigums, ka daudzu Eiropas valstu mediju kapitālā ir ārvalstu investoru akcijas.
Modernās sabiedrības priekšstatos aizvien nozīmīgāks kļūst laika un telpas jēdziens. Telpa, cilvēka novietojums, vienmēr veidojis būtisku sociokultūras identitātes, vēsturiskās attīstības un cilvēku pašapziņas iezīmi.…
