Vērtējums:
Publicēts: 19.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Senķīniešu literatūra', 1.
  • Referāts 'Senķīniešu literatūra', 2.
  • Referāts 'Senķīniešu literatūra', 3.
  • Referāts 'Senķīniešu literatūra', 4.
  • Referāts 'Senķīniešu literatūra', 5.
  • Referāts 'Senķīniešu literatūra', 6.
  • Referāts 'Senķīniešu literatūra', 7.
  • Referāts 'Senķīniešu literatūra', 8.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Manas izvēles pamatošana    1
  Ķīnas filosofijas veidošanās    1
  Daodedzin galvenās atziņas    1
  Fragmenti no Daodedzin    3
  Tēzes par senķīniešu literatūru    5
  Izmantotā literatūra    6
Darba fragmentsAizvērt

Daodedzin ir viens no ievērojamākajiem Senās Ķīnas kultūras pieminekļiem. Par darba autoru Laodzi trūkst precīzu vēstures liecību. Nav arī droši zināms laiks, kad viņš dzīvojis, tāpēc arī nav skairdi zināms laiks, kad šis darbs ir tapis.
Daodedzin radies aptuveni pirms 2300 līdz 2500 gadiem tādos ekonomiskos, sociālos un kultūras apstākļos, kādu šodien nekur pasaulē nav. Tas satur neaptveramu daudzumu zemtekstu. Šo darbu ir grūti saprast gan citu tautu kultūras cilvēkiem, gan pašiem ķīnešiem, kuri nav pētījuši senķīniešu kultūru, reli;giju un paražas.

Ķīnas filosofijas veidošanās


Ķīnas agrīnā filosofija cieši saistīta ar mitoloģiskajiem priekštatiem, no kuriem tā izaugusi. Vissenākie teksti, kas rada vēlēšanos izzināt ar jutekļiem tieši netveramo procesu virzību, bija uzraksti uz zīlēšanas kauliņiem 2. gadu tūkstotī p. m. ē. Apdeguši zīlēšanas kauliņi atrasti arī no vēl agrākiem laikiem, taču tad uz tiem nebija uzrakstu, jo nebija vēl attīstījušiem hieoglifi. Īpaši karu laikā zīlētāji uzrakstija jautājumu uz upurēto vēršu, briežu vai aunu lāpstiņas kaula vai uz bruņurupuču bruņām un šo kaulu ielika ugunī, kur dedzināja upurdzīvnieka iekšas un taukus. Cūku, suņu un citu bezragu dzīvnieku kaulus zīlēšanai parasti neizmantoja. Apdedzināšanas rezultātā uz kaula veidojās plaisas, kas vēstija likteņa jeb debesu gribu, poti, kam paredzēts notikt.…

Atlants