Starp meliem un fantāzijām ir ļoti šaura robeža, un Minhauzens ir tēls, kurš ļoti veikli balansē starp šīm divām lietām. Mārtiņa Zīverta komēdijā Minhauzens ir veidots ļoti interesants, pat savdabīgs. Viņa tēla patieso īpašību noteikšana man sagādāja grūtības, taču ar tām es veiksmīgi tiku galā. Es uzskatu, ka Minhauzens ir izteikts fantasts, kurš bieži vien jauc realitāti ar savas iztēles augļiem.
Minhauzens nekad nekautrējās pamielot citu ausis ar saviem neticamajiem stāstiem, un tas viņam sagādāja prieku. Daudzi viņa piedzīvojumi, stāsti bija pavisam nereālai : „Ulubelē, kā jau teicu, viss ir citādi kā šeit. Cilvēki tur kļūst ar katru dienu nevis vecāki, bet gan jaunāki. Tas nozīmē, ka cilvēks tur sāk dzīvi kā sirmgalvis, pēc tam viņš kļūst vīrs, tad jauneklis un, beidzot,- bērns...”. Arī no daudzām neveiklām situācijām Minhauzens tika cauri sveikā, pateicoties meliem.
Manuprāt, brīvkungs fon Minhauzens ir nebeidzams un nelabojams fantasts, kurš aizgūtnēm spēj runāt par saviem piedzīvojumiem un veiksmi.
…
