Jāsāk ar to, ka Roma ir Itālijas galvaspilsēta un visiem zināms, ka tas ir viens no vecākajiem kultūras centriem Eiropā.
Mūzikai Romas dzīvē bija nozīmīga loma. 4.gadsimtā, kad parādījās valsts reliģijas kristietība, Roma kļuva par liturģiskā dziedājuma attīstības centru. 6.gadsimta beigās pāvestam Gregorijam I klāt esot tika īstenota baznīcas dziedājuma reforma (melodisks stils un gregoriskā dziedājuma forma pilnīgi apvienojās tikai 8 – 9 gs.) Tad arī tika nodibināta baznīcas muzikantu skola – t.s. Orfanotropium ( sākotnēji 7 gadsimtā – „Shola Kantorum”, atradās tuvu San- Džovanni tuvumā.) „Shola Kantorum” kļuva par vadošo organizāciju baznīcas kultūrā. Daudzu gadsimtu garumā tika audzināti pāvesta kapellas dziedātāji. Jau sākot ar 6.gadsimtu mūzikai baznīcas galmā bija liela nozīme. 9 gadsimta beigās „Shola Kantorum” ņēma dalību visās iespējamajās ceremonijās tautas svētkos, karnevālos un citos pasākumos.
Savukārt, 10 – 11 gadsimtā, saistībā ar pāvesta troņa nenoturību un nestabilitāti un vēlāk arī ar pāvesta rezidences pārcelšanu uz Avinjonu (1309), skolas un kapellas loma mazinājās.…
