Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.12.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Viesnīcu attīstība pēdējos gados', 1.
  • Referāts 'Viesnīcu attīstība pēdējos gados', 2.
  • Referāts 'Viesnīcu attīstība pēdējos gados', 3.
  • Referāts 'Viesnīcu attīstība pēdējos gados', 4.
  • Referāts 'Viesnīcu attīstība pēdējos gados', 5.
  • Referāts 'Viesnīcu attīstība pēdējos gados', 6.
  • Referāts 'Viesnīcu attīstība pēdējos gados', 7.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Viesnīcu, tūristu skaita izmaiņas    4
  Standarti    5
  Galvenās problēmas viesnīcu attīstībā.    6
  Viesnīcu attīstība Latvijā.    7
  Izmantotā literatūra    8
Darba fragmentsAizvērt

Viesnīca – pirmā vieta pēc lidostas vai pasažieru stacijas, kuru uzlūkojot un apdzīvojot, tūristam veidojas priekšstats par valsti, tāpēc viesnīcu arhitektūrai un servisa līmenim ir īpaša nozīme Latvijas tēla nesējiem pasaulē. Viesnīcas pilsētu vēsturiskajās daļās nodrošina tūristu pieplūdumu.
1996. gadā Latvijā bija 151 viesu izmitināšanas uzņēmums, tai skaitā, viesnīcas, moteļi, kūrortviesnīcas, atpūtas nami, pansionāti, viesu mājas ar kopējo tūristu skaitu 12,4 tūkstoši. Salīdzinājumā ar 1993. gadu kopējais viesnīcu, moteļu, viesu māju skaits bija pieaudzis gandrīz divas reizes, sasniedzot 124, vietu skaits audzis tikai nedaudz – aptuveni par 500. Gandrīz pusotru reizi samazinājies kūrortviesnīcu jeb bijušo sanatoriju skaits, paliekot uz 27, bet vietu skaits tajās samazinājies vairāk nekā divas reizes – 3 600. 1996. gadā kopumā apkalpoti 350 000 viesu.
Krīzes periodu pārdzīvo ārstēšanās un atpūtas kūrorti, savukārt lielāks īpatsvars ir nelielām viesnīcām un viesu mājām. 1996. gadā Rīgā bija 33 viesnīcas un viesu mājas ar kopējo vietu skaitu – 4 300, Jūrmalā – 36 viesnīcas un sanatorijas ar tādu pašu vietu skaitu. Abu pilsētu apkalpoto viesu skaits bija ļoti liels – 250 000. Privātīpašumā 1996. gadā atradās 41% viesnīcu, viesu māju, moteļu, 21% - valsts vai jaukta veida īpašumā ar valsts kapitāla daļu, 17% - pašvaldību īpašumā, 2% - ārvalstu īpašumā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants