Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 1.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 2.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 3.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 4.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 5.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 6.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 7.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 8.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 9.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 10.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 11.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 12.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 13.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 14.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 15.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 16.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 17.
  • Prezentācija 'Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā', 18.
Darba fragmentsAizvērt

Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšana
Krievijas Valsts domes latviešu deputāta Jāņa Goldmaņa iesniegums virspavēlniecībai, kurā tiek ierosināts dibināt latviešu strēlnieku bataljonus.
Armijas vadība 1915. gada 1. augustā dod piekrišanu formēt latviešu strēlnieku bataljonus.
K. Skalbes sacerētais Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša uzsaukums latviešu tautai “Pulcējaties zem latviešu karoga!”
Pēc mobilizācijas tika izveidoti 8 latviešu bataljoni un viens rezerves bataljons, kuros dienēja aptuveni 40 000 karēvju.

Kaujas Nāves salā
1915. gada oktobrī, Krievijas armijai atkāpjoties, Daugavas pussalā iepretim tagadējai Saulkalnei izveidojās Ikšķiles priekštilta nocietinājumi. Latvijas strēlnieki zemes strēli starp vācu ierakumiem un Daugavas krasta viļņiem nosauca par Nāves salu
No 1916. gada aprīļa Nāves salā vissmagākās pozīcijas aizstāvēja 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons. Vienības nomainīja cita citu ik pēc trim nedēļām.
1916. gada pavasarī un vasarā pussalā strēlnieki zaudēja vairāk nekā pusotru simtu karavīru.
Tās pašas dienas pievakarē pār kājnieku tiltiņu un laivās 2. bataljona strēlnieki devās gāzu saindētajā peklē.
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija norisinājās no 1916.gada 23.-29.decembrim pēc vecā stila jeb no 1917.gada 5.-11.janvārim pēc jaunā stila, Tīreļa purvā.
Mērķis – pārraut vācu fronti, lai atbrīvotu Jelgavu un veiksmes gadījumā visu Zemgali
Pirmo reizi izmantoja jaunu taktiku – negaidītu nakts uzbrukumu bez artilērijas sagatavošanas uguns
Uzbrukums izdevās daļēji, jo latviešu strēlnieku radīto pārrāvumu krievu armijas pavēlniecība neizmantoja, lai tur radītu jaunas karaspēka daļas. Ieguvums – tika iegūts Ložmetējkalns.
Vācieši 23.janvārī, pēc rezerves spēku pievilkšanas, atkal uzsāka spēcīgus uzbrukumus. Ar to sākās Ziemassvētku kauju otrā fāze, tā saucamās janvāra kaujas.
Latviešu strēlnieku vienības tika atsauktas no atpūtas un no 25. – 31.janvārim iesaistītas kaujās Ložmetējkalna rajonā. Tieši latviešu strēlnieku pulku darbība janvāra kaujās nodrošināja noturēšanos Ziemassvētku kaujās izcīnītajā teritorijā. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants