Latvijā ievērības cienīgs „Ivanova” iestudējums bijis 1975.gadā Jaunatnes teātrī Ādolfa Šapiro iestudējumā. Līdzīgi kā Čehovs, režisors vēlējās just līdzi varoņu traģiskajam liktenim, izprast to, nevis klaji nosodīt. Izcils bijis Ulda Pūcīša Ivanovs un Dinas Kuples Anna Petrovna. Ivanovā varēja manīt spēcīga, talantīga cilvēka paliekas, taču ne Annai Petrovnai, ne Andas Zaices Sašai nav lemts glābt Ivanovu. Ulda Pūcīša un Dinas Kuples tēlojumi bijuši augstākā emocionalitātes un intelekta virsotne.
1997.gadā Valmieras drāmas teātrī „Ivanovu” iestudēja Felikss Deičs. Ivanovu tēloja Tālivaldis Lasmanis, Annu Petrovnu- Dace Eversa. Ivanova loma prasa personisku atklātību un T.Lasmanim tas izdodas, Ivanova traģisms redzams viņa skatienā, izmisums. Tādēļ viņš nolemj aiziet.
2006.gadā Nacionālajā teātrī „Ivanovu iestudēja Edmunds Freibergs. Ivanovu tēloja Ivars Puga, Anna Petrovna- Ilze Rudolfa.
Lugā „Ivanovs” nav konkrētas piesaistes laikam, to var interpretēt dažādos laikos, jo centrā ir cilvēks un tā traģiskais liktenis. Šādus traģisku varoņus var atrast dažādos laikos, tie var ietekmēties no sava laika sociālām nebūšanām, kaut vai pašreizējā ekonomiskā krīze Latvijā- arī tā daudziem atņēmusi cerības un likusi nolaist rokas.
…
