1778.g. zviedru ķīmiķis K.Šēle atklāja minerālu, kuru mēs tagad saucam par molibdēnitumu - MoS2.Šis minerāls šķīda koncentrētā azota skābē un radās balta viela - MoO3. Zinātnieks piedāvāja, ka šajā ’’īpašajā baltajā zemē’’ atrodas jaunais elements. 1782.g. fviedru ķīmiķis P. Gellvs ieguva jaunu metālu, karsējot balto pulveri ar kokoglēm. To nosauca par molibdēnu. No grieķu nosaukuma svins - ‘’molibdus’’. Kādā sakarā svins? Tas tāpēc, ka svins atstāj tumšas pēdas uz papīra. Tā pati īpašība ir arī molibdēnita minerālam no kura ieguva molibdēnu! 18.gs. vidū šo minerālu neatšķīra no grafīta un no cita minerāla - svina spīduma PbS ar ko arī rakstīja un zīmēja. …
