Asinsrites sistēma, sistemātiskā hemodinamika, miokards un sirds sūkņa funkcija

14. Elektrokardiogrāfija (EKG). EKG novadījumi: bipolārie un unipolārie; standartnovadījumi; krūšu novadījumi. EKG signāla izcelsmes biofizikālais mehānisms. EKG analīze: izoelektriskā līnija, zobi, segmenti, intervāli; sirds galvenā elektriskā ass. EKG informativitāte: sirdsdarbības frekvence, sirdsdarbības ritms, aritmijas; uzbudinājuma rašanās un pārvades īpatnības un traucējumi sirdī.
Elektrokardiogrāfija: sirdsdarbības reģistrēšana.uzbudināts sirds apvidus kļūst elektronegatīvs salīdzinājumā ar neuzbudināto apvidu. EKG novadījumi: bipolārie un unipolārie: unipolāra novadījumā viens elektrods ir aktīvs, bet otrs – indiferents. Bipolāra novadījumā aktīvi ir abi elektrodi.Izoelektriskā līnij – attēlosituāciju, kad starp abiem EKG alektrodiem nav potenciālu svārstības. EKG zobi – ekg līknes novirses no izoelektriskās līnijas: P zobs – novirse, kas atspoguļo priekškambaru miokarda depolarizāciju; T zobs – lēzens vidējas amplitūdas svārstība, kas atspoguļo repolarizājas procesu kambaru miokardā.QRS komplekss – strauja, relatīvi lielas amplitūdas impulsveida svārstība, kas atspoguļo repolarizācijas procesu kambaru miokardā. EKG intervāli- laika periodi EKG līknē: P-Q inrevāls – laika posms no P zoba sākuma līdz Q zoba sākumam; Q-T intervāls – laika posms no QQ zoba sākuma līdz T zoba beigām. EKG standartnvadījumi – plaši izplatīts bipolāru elektrodu novietojums uz ekstremitātēm: 1. Novad.:kreisā roka – labā roka; 2. Novad.: labā roka – kreisā kāja; 3. Novad.: kreisā kāja-kreisā roka. Krušu novadījumi – indiferentais elektrods savieno abas rokas un kreiso kāju, radot vienu kopēju potenciālu. Krūšu elektrodi tiek novietoti uz krūšu kurvja priekšējās virsmas – sešos punktos (V1-V6) uz praktiski horizontālas iedomātyas līnijas, kas savieno krūšu kaulu un p;adusi 4.-5. Ribu augstumā. Galvenā elektriskā ass – iedomāta līnija, klas savieno divus apvidus sirdī, stap kuriem vērojama visa sirdsdarbības cikla laikā lielākā elektrisko potenciālu starpība. Palielinoties kalcja jonu daudzumam, pieaug kontrakcojas amplitūda un sirdsdarbības frekvence. Sīnusa ritms – sirdsdarbības ciklu secība, kurā katrs nākamais cikls aizsākas ar uzbudinājuma rašanos sīnusatriālā mezglā. Bradikardija – salīdzinoši zema sirdsdarbības frekvence, mazāk par 60 sirdspukstiem minūtē. Tahikardijas- augsta frekvence, mierā apstākļos vairāk kā 80 puksti min. Aritmija – sirdsdarbības ciklu secība, atšķirīga no normālas. Neritmiska sirdsdarbība, kad visi secīgie cikli nav vienāda garuma. Uzbudinājums un izplatīšanas:rašanās biežumu nosaka, izmērot attālumu starp divām blakus esošo R zobu virsotnēm sešās dažādās EKG vietāš.To uzzina, 60 dalot ar R-R vidējo garumu. Uzbudinājums rodas labajā priekškambarī. No šī mezgla uzbidinājums izplatās pa priekškamabariem un sasniedz atrioventrikulāro mezglu.Talāk pa atrioventrikularo kūlīti no priekškamabariem uz kambariem.
…