Pēckara gados radās vajadzība aprūpēt psihiski slimos bērnus, galvenokārt tos, kuri kara laikā bija zaudējuši vecākus. 1948.g. februārī Rīgā, Frunzes ielā Sociālās nodrošināšanas ministrija nodibināja psihoneiroloģisko pansionātu. Telpas bija ļoti šauras, nemājīgas. Audzēkņu skaits, apmēram 30, bet mācību audzināšanas darbs tika veikts, kaut arī bez programmas un īpaši nosprausta mērķa.
Lai nodrošinātu bērniem labākus dzīves apstākļus un pilnvērtīgāku uzturu, 1950.g. aprīlī, tobrīd jau 46 audzēkņus pārvietoja uz Veģiem.…
