Termins „valsts” savā vispārējā un mūsdienīgajā nozīmē radies vēlāk nekā organizācijas veida, kuru tas apzīmē. Līdz pat 15. gadsimtam grieķi pilsētvalsti apzīmēja ar terminu „polis”, bet romieši lietoja apzīmējumu „civitas” un „ respublica”.
Terminu „valsts” vispārējā nozīmē ieviesa itāliešu domātājs Nikolo Makjavelli (1469.- 1527.). Par ideālu valsts iekārtu Makjavelli uzskata republikānismu, kurā dominētu likums un būtu nodrošināts līdzsvars starp dažādām sociālajām grupām. Darbā “Valdnieks” (1513) viņš cenšas pierādīt to, kādam jābūt labam valdniekam, un kas tam jādara. Makjavelli uzskata, ka valdnieks drīkst rīkoties nodevīgi, likt lietā viltu un vardarbību, izmantot principu - “mērķis attaisno līdzekļus”.
„... lai nodrošinātu aizsardzību pret ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem un ļautu cilvēkiem mierā baudīt sava čakluma, ražu un zemes augļus, ir nepieciešama vispārēja vara, kas stāv pār indivīdu. Prāts liek dibināt šādu vispārēju varu: tādā veidā, ka katrs visu savu varu un spēku nodod vienam vai vairākiem cilvēkiem. Ar to tiek apvienota visu griba. Šāds vienā personā apvienots daudzums veido valsti.” Šos zīmogos vārdus ir teicis Dr. Reinholda Cipēliusa savā grāmatā „Vispārējā mācība par valsti”.
Zināšanas par valsti, tās formām, raksturu, mērķiem un uzdevumiem ir ļoti noderīgas. Pateicoties šīm zināšanām var labāk izmantot savu brīvību un izprast jēgu būt konkrētas valsts pilsonim.…
