Kārlis Skalbe - biogrāfija un daiļrade

Skalbes pasakas ir domātas dažādu vecuma lasītājiem, arī pieaugušajiem, jo tajās ir daudz filozofijas un pārdomu. Pie Skalbes labākajām pasakām pieskaitāmas pasakas “Kaķīša dzirnaviņas”, “Pasaka par vērdiņu”, “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”. Es savā darbā analizēju šīs pasakas un papildus izvēlējos vēl „Pēdējais prieks” un „Brīnuma vācelīte”, jo mani piesaistīja interesantie nosaukumi.
“Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” izvēlējos, jo tā ir Skalbes pirmā pasaka. Šo pasaku bija grūti lasīt, jo tajā ir daudz tēlaini izteiksmes līdzekļi, kuriem es īsti nesapratu nozīmi.
Skalbe tiek uzskatīts par dižāko Latviešu pasaku meistaru, tāpēc likās interesanti iepazīties ar viņa rakstītām pasakām. Viņš ir arī vienas no manām mīļākajām pasakām „Kaķīša dzirnaviņas” autors.
Projekta darbā bija pasakās jāatrod epiteti, salīdzinājumi, aforismi un personifikācijas. Epitetu un salīdzinājumu atrašana Skalbes pasakās grūtības nesagādāja, jo viņš raksta ļoti tēlaini.
K. Skalbes pasakās notiek brīnumi, bet tie piepildās tikai tad, ja tu tiem tici…

1. KārĻA SkalbeS BIOGRĀFIJA
Kārlis Skalbe ir
latviešu pasaku meistars
1879.7.XI- 1945.15.IV

Dzimis Vecpiebalgas Incēnos. Tēvs bijis kalējs, liels grāmatnieks. Māte - dzīvespriecīga, atjautīga, dedzīga dziesmu mīļotāja (sk. pielikumu Nr.1, 1.attēlu), un Kārlis Skalbe domā, ka no mātes viņš mantojis dziesmu garu. Ģimenē bija desmit bērni. Viņš ir jaunākais dēls un bērnībā bieži atstāts savā nodabā. Iespējams, ka tieši tas veicināja bagātas garīgās pasaules izveidošanos. Agri zaudējis tēvu, iepazinis rūpes un cīņu par eksistenci.
Kārļa pretstats bijis viņa vecākais brālis Jēkabs, dzērājs un ļoti bezrūpīgs.
Sieva- Lizete Skalbe (tulkotāja).
Mācījies Veļķu pagastskolā un Vecpiebalgas draudzes skolā. Astoņu gadu vecumā mirst tēvs. Ģimenē ir maza rocība un par to, ka Kārlis var apmeklēt skolu ir jāpateicas viņa mātei un māsai Līzei, kuru vēlēšanās, lai zēns apmeklētu skolu ir lielāka nekā viņu rocība. Tai pašā laikā Kārlis arī pats četras vasaras noiet ganos, tādejādi uzņemoties daļu gādības par sevi. K.Skalbe bijis liels Latvijas puķu, koku un ūdeņu mīlētājs un apjūsmotājs.
Piecpadsmit gadu vecumā beidz skolu un priekšā viņam stāv uzdevums iestāties dzīvē, saglabājot un attīstot labāko sevī, savas dabas dotās dāvanas. …