Alkoholisms un tā izpausmes

Tomēr prakse liecina, ka slimie ir jāārstē, bieži vien pat spaidu kārtā, jo viņi paši to nevēlas. Protams, tas neattiecas uz gadījumiem, kad cilvēks apzināti lūdz medicīnisku palīdzību. Tādās reizēs saslimušais ir daudz patiesāks, jo vēlas izārstēties.
Kādēļ gan atsevišķi cilvēki nevēlas griezties pēc medicīniskās palīdzības? Iemesli ir vairāki. Valda uzskats, ka par alkoholiķiem kļūst izklaidīgi, pagrimuši un gļēvi cilvēki. Un kuram gan gribas būt tādam un vēl vaļsirdīgi atzīties?
Šo spriedumu kļūda ir tāda, ka par alkoholisma cēloni uzskata tā sekas. Cilvēcīgā satvara zaudēšana, morāles pagrimums, nespēja valdīt par sevi – ar to nesākas, bet pie tā noved slimība. Nevienam taču neienāks prātā uzskatīt par nepieklājīgu cilvēku, kurš saslimis ar radikulītu un nevar iztaisnot muguru. Neviens nepārmetīs, ka saaukstējies cilvēks klepo. Bet ar alkoholismu saslimušu cilvēku nosoda par..... viņa nopietnās slimības simptomiem. Un pats saslimušais, zinādams, cik negatīvi viņu raksturo sabiedrība, pārdzīvo to, slēpj savu slimību un nemitīgi apgalvo, ka viņš gan dzer, taču par alkoholiķi sevi neuzskata.
Diemžēl ne jau visi, kuri ārstējušies pret alkoholismu, ir izārstējušies. Tas ir vēl viens objektīvs faktors, kas traucē efektīvi cīnīties pret žūpību un alkoholismu.
Un tomēr nav taisnība cilvēkiem, kuri ārstēšanos uzskata par bezcerīgu. Pirmkārt, jebkuram alkoholiķim ir cerība izārstēties. Var minēt simtiem piemēru, ka cilvēks, pabeidzis ārstēšanos kursu, vairs nelieto alkoholu, kļūst par pilnvērtīgu ģimenes un darba kolektīva locekli. Kādēļ gan neizmēģināt šo iespēju? Ja cilvēkam konstatēts ļaundabīga audzējs, viņš meklē visus izārstēšanās ceļus. Bet alkoholisms taču ir ne mazāk bīstams, un tomēr vairums saslimušo izvairās no palīdzības, brīvprātīgi saīsinot savu mūžu. Otkārt, pēc ārstēšanās, slimība uz laiku „maskējas”, noris apslēpta remisija. Slimnieks nelieto alkoholu, normāli strādā, dzīvo savā ģimenē. Remisija var ilgt mēnesi, gadu, vairākus gadus, kā nu kuram. Dažiem tie ir paši gaišākie brīži dzīvē. Vai tādēļ nav vērts ārstēties?

…