Žurnāls ir veidojums kaut kas starp grāmatu un avīzi. Žurnāla dažādais biezums un saturs – ir ļoti izcila latviešu kultūras zīme, ko mēs tā īsti līdz galam neesam novērtējuši. Žurnāls “Zvaigzne” ir vēstures zīme gan pēc satura, gan arī pēc poligrāfijas veikuma. Runājot tieši par žurnāla “Zvaigzne” vietu Latvijas mediju sistēmā, tolaik tas bija aktuāls visiem, jo tika rakstīts par noderīgām, visiem nepieciešamām tēmām. Tas bija izdevums lojālajiem “darbaļaudīm”, kas tā vai citādi jau bija pieņēmuši kreiso ideoloģiju, tas atgādināja par latviešu strēlniekiem, tautas revolucionārajām tradīcijām bez “lielā brāļa” klātbūtnes un gandrīz katrā “Zvaigznes” numurā demonstrēja nacionālkomunistu līderus no pozitīvās puses, izmantojot visus līdzekļus, sākot ar reprezentatīvām mītiņu fotogrāfijām līdz draudzīgiem šaržiem. Var teikt, ka lielā mērā tieši šīs informācijas dēļ žurnālu “Zvaigzni” var nosaukt par vienu no neatkarīgākajiem, visbrīvākajiem 20. gadsimta 50. gadu otrās puses legālajiem prese izdevumiem PSRS. Tā bija sava veida uzdrīkstēšanās gan no redaktoru puses, gan rakstu autoru puses. Noslēgumā vēlos pateikt, ka katrs žurnāls nav tikai veca papīru kaudze, ko izmanto stikla, spoguļu vai izlijuša ūdens tīrīšanai, vai krāsns iekurināšanai. Šie izdevumi ir pilni ar informāciju, kuri sniedz ziņojumus par aktuāliem notikumiem un ļauj rakstu autoriem sasniegt ar lasītājus. …
