Dagmāra Ausekle raksta par Jāni Ezeriņu tāpēc, ka viņš ir viens no ievērojamākajiem noveles meistariem, viņa grib uzskatāmi parādīt Ezeriņa ieguldījumu latviešu novelistikā. Lai labāk atklātu J. Ezeriņa savdabību, D. Ausekle viņu salīdzina ar vēl diviem latviešu profesionāliem noveļu rakstniekiem – Rūdolfu Blaumani un Andreju Upīti.
Manuprāt, Jānis Ezeriņš ir loti pazīstams un iecienīts rakstnieks. Viņa noveles iecienījuši gan bērni, gan pieaugušie. Ezeriņa noveles man saistās ar gaišiem, humoristiskiem atgadījumiem un pārdzīvojumiem. Tās ir uzrakstītas ārkārtīgi interesanti.
Dzīves gājums
Jānis Ezeriņš dzimis 1891. gadā Bikseres pagasta Beiros saimnieka ģimenē.
Ezeriņš pēc 1905. gada revolūcijas no 1906. gada līdz 1910. gadam mācāsValkas skolotāju seminārā Valmierā kopā ar L. Paegli, V. Knoriņu, P. Sviri un citiem nākamajiem rakstniekiem un kritiķiem. Semināristi izdevuši savu žurnālu “Domas”, kurā publicēti audzēkņu literārie darbi. Arī Jānis Ezeriņš ir jauno literātu vidū. Ezeriņa skolotājs ir Antons Austriņš. Viņa pati pirmā publikācija gan atrodama Zvārguļu Edvarda “Zobgala kalendārā” 1907. gadā (pseid. Orions). J. Ezeriņa pirmās publikācijas galvenokārt ir dzejoļi. Jau semināra laikā J. Ezeriņš iepazīst cittautu literatūru un aizsāk tulkošanu. J. Ezeriņam jau semināra laikā galvenā bijusi literārā izglītība un radošie meklējumi. P. Ozoliņš Ezeriņu raksturo šādiem vārdiem: “Jānis Ezeriņš bija kustīgs, nervozi straujš, atbildēs asprātīgs, jautrs, interesantu sarunu biedrs. Viņš allaž bija par kaut ko sajūsmināts un bija gatavs kliegt par to visiem, lai ikviens dzird un zina. Saīguša Ezeriņa neatminos redzējis.” …
