Runājot par biheivireālismu, jāuzsver divi raksturīgākie aspekti, kas ieskicē izpratni par šo pieeju. Uzvedības novērošanas aspekts un novērojamo faktu empīrika. Biheivireālisma piekritēju problēma slēpās tajā aspektā, ka tie allaž ir meklējuši skaidrojumu iemesliem politiskai līdzdalībai, taču ne vienmēr to var balstīt uz empīriskiem novērojumiem.
1950-tajos un 1960-tajos gados biheivireālisms piedzīvoja savu uzplaukumu, kur lielu lomu var piedēvēt loģiskā pozitīvisma novirzienam. Loģiskā pozitīvisma kontekstā, redzamākie domātāji bija A.Ayer un C Hempel. Tradicionālajā filozofiskajā pieejā nav būtiska atšķirība starp lietu būtību un izcelsmi, jo pieredze nedod pilnvērtīgas zināšanas par pasauli. Ayer uzskata, ka nav objektīvu standartu pēc kuriem var izvērtēt vienas vērtības pārākumu pār otru, tāpēc viņš uzsver faktu nozīmi. Fakti ir tas, uz no kā veidojas empīrisko zināšanu bāze un pieredze.1 Nepārprotami iezīmējas izceltais kritērijs par atšķirību starp faktiem un vērtībām kā zināšanu pieredzes pamatu.…
