Zāles vienā stūrī novietots galds, uz tā bļoda ar zirņiem. Zāles vidū pie sienas “maizes krāsns”, pie kuras darbojas viena meitene, ņemdama no krāsns ārā pīrādziņus, kārtodama bļodā.
Citas meitas slauka istabu, citi bērni klāj galdu un sakārto solus.
Latviešu tautas dziesma “Simtiem cepu pīrādziņus”.
Saimniece : Beidzies klusais veļu laiks un sākušies jautrie Mārtiņi. Jā! Mārtiņdiena klāt! Bet, vai jūs ziniet, kas tie Mārtiņi ir? Mārtiņus uzskatīja par robežu starp rudeni un ziemu.
Mārtiņdienā piemin biti, jo tā visu vasaru vākusi medu uz Mārtiņiem. Tas jau ir izņemts no bišu stropiem un bites noliktas ziemas guļai.
Tā kā līdz Miķeļiem visiem dārziem bija jābūt novāktiem, tā līdz Mārtiņiem visai labībai bija jābūt izkultai. Vai jūs zināt ar ko kūla labību agrāk? Un kas tagad izkuļ ? Līdz ar to Mārtiņi tika svinēti līdz ar apkūlībām.
…
