Tomēr ne vienmēr vara ir labākais, kas var būt, kaut gan daudzi uz to tiecas, piemēram, Makbets, sākotnēji pat nedomādams par varu un mantu, cīnījās par savu valsti ar godu un pārliecību, bet, izdzirdot raganas pareģojumus, saprot, ka vēlas to visu un sievas iedvesmots, saka: “…izliecies kā nevainīga puķe, bet zem tās puķes – čūska! ” Makbets sāk tiekties uz savu mērķi, nogalinot visus, kas traucē. No vienas puses skatoties, ja tev pieder vara, tu vari kontrolēt un būt dižs sabiedrības acīs, bet no otras puses – tev ir pienākumi (kurus minēju jau iepriekš), kas tev ir jāpilda un tev ir jābūt par piemēru citiem, kas bieži vien ir grūti izpildāms. Bet ne vienmēr cilvēki to apzinās ,tikai pašiem iegūstot varu, to sāk saprast. Bieži vien pat neapzinādamies, kaldami nākotnes plānus, nogalina pat savus tuviniekus, lai tikai iegūtu varu pār visiem. Tā izdara Klaudijs lugā Hamlets, nogalinot savu brāli, viņš kļūst par Dānijas ķēniņu. Klaudijs iegūst to pēc kā ir kārojis ilgu laiku – troni, varu, kā arī brāļa sievu. Lai gan sākotnēji Klaudiju nemāc vainas apziņa, tomēr, kad Hamlets liek teātrī attēlot ķēniņa izdarīto noziegumu, ķēniņa atmiņā uzplaiksnī ainas par visiem notikumiem, kurus viņš izdarījis, lai iegūtu varu. …
