1843. gadā Ķeizariskās kancelejas galvenais pārvaldnieks grāfs Bludovs, apzinoties tai laikā spēkā bijušā procesa likumu negatīvumu, sastādīja sevišķu projektu par atsevišķiem jauninājumiem, ņemot par pamatu tiesu iestāžu amatpersonu aizrādījumus par procesa trūkumiem. Bet grāfa Buldova ierosinājumam krasi pretojies toreizējais tieslietu ministrs grāfs Paņins, kurš negribēja piekrist nekādiem jauninājumiem.
Tad Buldovs, ar ķeizara atļauju, nodibināja 1850. - 1852. g. sevišķu komisiju civilā un kriminālprocesa projektu izstrādāšanai. Par komisijas darbvedi iecēla S. J. Zarudnij`u. Jaundibināto komisija nolēma līdz pamatiem pārveidot Krievijas tiesu, ņemot par pamatu Rietumeiropas zinātnē un tiesu praksē atzītos principus. Tam pa daļai par kavēkli bija pastāvošā dzimtbūšana, kurai bija padoti daudz miljonu beztiesīgu zemnieku. Tāpēc tikai 1861. g., t. i. ar dzimtsbūšanas atcelšanu tika izdots ķeizara rīkojums - uzdot Valsts kancelejai izlobīt no grāfa Bludova projekta pamatprincipus.…
