Šī tēma mani ieinteresēja, jo kā zināms, mūsu redze ir mānīga, un ne vienmēr mēs redzam to, kas ir patiesībā. Dažus tas biedē, jo uzskata, ka ar viņu redzi kaut kas nav kārtībā. Savukārt citi nespēj vien nobrīnīties un visu laiku sajūsminās par tādu lietu kā optiskā ilūzija. Konkrēti, es pati piederu pie tiem cilvēkiem, kuriem šī spēja saskatīt lietas, kas neatbilst patiesībai, šķiet unikāla. Tas ir lielisks laika kavēklis ikvienam un nopietns izaicinājums zinātniekiem.
Lai ķertos pie ilūzijas, vispirms vajadzētu īsumā izskaidrot, ko nozīmē pati uztvere. Tātad uztvere rodas tad, pirmkārt, ja priekšmeti tieši iedarbojas uz maņu orgāniem, otrkārt, tam jāiedarbojas uz maņu orgānu sistēmu (ierobežotu skaitu). Tādēļ uztvere atspoguļo priekšmeta īpašības kopumu. No šī varam secināt, ka uztvere ir psihisks izziņas process, kurā atspoguļojas to priekšmetu un parādību īpašību kopums, kuri iedarbojas uz maņu orgāniem.
Savukārt ilūzija ir atšķirība starp uztverto tēlu un uztveramo priekšmetu.…
