Mūzikas uztvere bērna attīstībā

Mūzikas uztveres teorijas radītājs ir Ernests Kurts. Viņš secināja, ka mūzika ir māksla, kas pamatojas uz uztveres likumībām. Arī ilgstošas pedagoģiskās prakses un pieredzes rezultātā Ilga Millere izdarīja vispārinājumu, ka uztverē izšķir šādus veidus:

vizuālā uztvere (redzes),

dzirdes uztvere,

taustes uztvere,

motorā, koordinācijas uztvere,

krāsu uztvere,

emocionālā uztvere.


Emocionālie tēli rada pamatu augstākai – mākslas darba satura – uztverei, protams, svarīga loma mūzikas uztveres procesā ir komunikācijai.
Mūzikas uztvere – tā ir sarežģīts, emocionāls, sensori intelektuāls izziņas un muzikālu skaņdarbu vērtēšanas process. Tāda ir I. Milleres mūzikas uztveres definīcija. Varu piekrist, ka klausoties mūziku, mēs uztveram daudzas parādības reizē, kas attīsta simultanēšanās spējas (indivīda spēja vienlaicīgi, momentāni aptvert visus kādas darbības vai parādības komponentus), attīstām atmiņas spējas, kā svarīgāko psihisko procesu var minēt dzirdes atmiņas attīstību. Muzikālo atmiņu var iedalīt:

redzes,

dzirdes,

kustību,

loģiskā,

emocionālā,

tēlainā.

Ļoti svarīga uztveres procesā ir emocionālā atmiņa un tēlainā atmiņa. Pēc Ilgas Milleres domām, terminā “mūzikas uztvere” tiek iekļauts plašs parādību loks:

1)elementārā skaņu signālu uztvere,

2)mūzikas formas un satura uztvere,

3)mūzikas stilu uztvere,

4)krāsas un mūzikas uztvere,

5)uztvere un radošums,

6)uztvere un jaunrades process u.c.
Mūzikas uztveri nosaka spēja koncentrēties, iedzimta un ieaudzināta muzikālā jūtība. [2. 34 – 37.]
Muzikālās uztveres problēma agrāk tika skatīta galvenokārt pedagoģiskajā aspektā, saiknē ar muzikālās audzināšanas uzdevumiem. Turpretī tagad mūzikas uztvere tiek raksturota, ievērojot, emocionālo sfēru, muzikālo spēju īpatnības bērniem, pasvītrojot mūzikas nozīmi bērna vispārējā un estētiskajā attīstībā.
Krievu psihologa B. Teplova izstrādātā mūzikas uztveres teorija, kur akcentēta muzikālās dzirdes loma skaņdarba satura izpratnē, ir pamatā pastāvošajam uzskatam par mūzikas uztveri. Šo teoriju tālāk turpina E. Nazainskis, V. Meduševskis u.c..
Pēc E. Nazainska domām, mūzikas uztveri nosaka:

katra indivīda dzīves pieredze,

katra indivīda muzikālā pieredze;

skaņdarba konteksts ar apkārtējo īstenību;

ārējie un iekšējie personīgie nosacījumi. (3.)…