Uzņēmumu apvienošanās rodas, apvienojot līdz šim tiesiski un saimnieciski neatkarīgus uzņēmumus lielākās saimnieciskās vienībās, neatceļot atsevišķo uzņēmumu patstāvību un autonomiju saimniecisko lēmumu sfērā. Apvienošanās var notikt uz brīvprātības pamata un relatīvi vaļīgā formā, veidojot gadījuma sabiedrības, lai īstenotu vienu vai līgumā noteiktu ierobežotu skaitu projektu, piemēram, darba biedrības celtniecībā, konsorciji kredītu sfērā) vai, veidojot interešu savienības kopīgu pētīšanas vai attīstīšanas pasākumu veikšanai, vai noteiktu karteļvienošanās gadījumā vai, veidojot speciālas apvienības, kas pārstāv kompanjona kā tarifa partnera intereses uz ārieni, it sevišķi attiecībās ar likumdevēju, pārvaldi vai arodbiedrībām. Šādas funkciju apvienības pēc to stāvokļa un darbības tiek apvienotas zem vispārīga jēdziena “kooperācijas”.
Svarīga kooperācijas jēdziena iezīme ir no vienas puses kopīgs darbs, saskaņojot (koordinējot) funkcijas vai sadalot funkcijas un pārnesot tās uz kopīgu institūtu, un no citas puses tiesiskā un- sfērās , kuras nav pakļautas līguma nosacījumiem, saimnieciskā patstāvība.…
