Krasta process ir iežu šķīdināšana ar pazemes ūdens plūsmām. (Ancāne, 2000) Lai notiktu šis process ūdenim ir jāatrodas kustībā jeb pazemes slāņos ir jānotiek ūdens cirkulācijai, apmaiņai, jo tikai tā tas spēj šķīdināt iežus. Iežiem izšķīstot rodas tukšumus, plaisas, alas un citus veidojumi, kas rada iebrukumus. Iegrūstot pazemes tukšumam, tajā iegrūst vai nosēžas zemes virskārta, veidojot virszemes bedri. Lai gan karsts notiek diezgan plašā teritorijās visā pasaulē, reti kur ir novērojamas šim procesam raksturīgākās virszemes izpausmes (kritenes un karsta ezeri).
Karsta procesu intensitāte ir atkarīga no iežu izplatības, struktūras, piemaisījumiem, plaisāinības un klimatiskās joslas. Karsta parādībām var būt virszemes un pazemes formas. („Latvijas biotopi. Klasifikators”, 2001) Latvijā karsta parādības novērojamas dolomītos, ģipšos un perma kaļķakmeņos. Tie ir devona nogulumieži, kurus parasti klāj vēlāka ģeoloģiskā perioda – kvartāra – noguluma sega. Latvijā karsta biotopi ir karsta kritenes, sausgultnes, karsta avoti, karsta ezeri, kā arī karsta alas. …
