Neirotiskās mīlestības pamatnosacījums slēpjas faktā, ka viens vai abi “mīlētāji” aizvien vēl ir pieķērušies savu vecāku tēliem un pārnes savā pieauguša cilvēka dzīvē tās jūtas, cerības un bailes, kuras reiz lolojuši pret tēvu vai māti.
Nākamais piemērs par neirotiskās mīlestības attiecību paveidu, kas šodien tik bieži sastopams, stāsta par vīriešiem, kuri savā emocionālajā attīstībā ir apstājušies bērna mīlestības līmenī pret māti.
Citāda neirotiskās patoloģijas forma sastopama tādos gadījumos, kad galvenā ir pieķeršanās tēvam. Šāds gadījums novērojams, ja vīrietim ir auksta un norobežojusies māte, bet tēvs koncentrē visu savu mīlestību uz dēlu.
Komplicētāks ir tāds neirotisko traucējumu paveids mīlestībā, kas balstās uz cita veida vecāku attiecībām, - kad vecāki nemīl viens otru, bet ir pārāk savaldīgi, lai strīdētos vai ārēji izrādītu kādas neapmierinātības pazīmes.
Pseidomīlestības formu, kas nereti tiek novērota un bieži baudīta kā “lielā mīlestība”, sauc par elku mīlestību.
Vēl viena pseidomīlestības forma ir tā sauktā “sentimentālā mīlestība”. Tās būtība meklējama faktā, ka mīlestība tiek pārdzīvota vienīgi fantāzijā, nevis pašreizējās attiecībās ar otru, reālu cilvēku.
…
