Budisms ir senākā no trijām pasaules lielākajām reliģijām: kristietisms, islāms, budisms. Tā ir reliģija un filozofija, kas izveidojās VI - V gadsimtā p.m.ē. Indijā un ir balstīta uz Sidhārtas Gautamas (Budas) mācību. Vēlāk tā izplatījās arī Birmā, Taizemē, Laosā, Kampučijā, Vjetnamā, Indonēzijā, Nepālā, Mongolijā, Korejā, Tibetā, kā arī Sibīrijas burjatu, kalmiku un tuviešu vidū.
Budismam ir aptuveni 350 miljoni sekotāju.
Par budisma pamatlicēju tiek uzskatīts Sidhārtha Gautama. Buda piedzima V gadsimtā p.m.ē. netālu no Himalajiem kāda valdnieka ģimenē. Kad viņam bija 16 gadi, jauneklis apprecējās, drīz viņam piedzima dēls. 29 gadu vecumā viņš pameta mājas, sievu un dēlu un uzsāka klejotāja mūka gaitas. Pēc 6 gadu meklējumiem, pār Gautamu nāca apskaidrība. Tas notika Bodhajā, pilsētā, kas tagad kļuvusi par īpašu svētvietu visas pasaules budistiem. Apskaidrība ļāva viņam skatīt pasauli citām acīm, līdz ar to viņš ieguva vārdu ‘’Buda” – Apskaidrotais.
Budisma mācības kodols ietverts četrās patiesībās:
• dzīve ir ciešanas:
• ciešanām ir cēlonis;
• ciešanu izbeigšanās;
• ceļš, kas ved uz ciešanu izbeigšanos.
No ciešanām var atbrīvoties, iznīcinot cilvēkā alkas. Rezultātā tiek sasniegts dzīves mērķis - nirvāna – valodnieciski neizzināma realitāte, kas nepieder pie lietu kategorijas. Nirvāna nav paradīze Rietumu izpratnē, bet gan individualitātes pārvarēšana.
…
