Sodu sistēma

Latvijas Republikā tiek izdarīti daudz un dažādi noziegumi. Lai noziedznieki savu izdarīto nožēlotu un nepaliktu nesodīti, tiek piemēroti LR Krimināllikumā noteiktie sodi. Tiek piemēroti gan smagāki, gan vieglāki sodi. To, kādi sodi ir paredzēti LR Krimināllikumā, es aplūkoju savā darbā. Apskatu arī kādi sodu veidi bija agrāk.
Soda izcelsmē saskatāmi vismaz divi ceļi. Viens no tiem saistīts ar cietušā pretdarbību nodarījumam, otrs - ar sabiedrības attieksmi pret indivīdu, kura uzvedība negūst vairākuma atzinību.
No pirmatnējās kopienas laikiem saglabājusies asinsatriebība, kura ļāva cietušajam, viņa ģimenei vai ciltij vajāt vainīgā ģimeni un cilti. Vēlāk līdz ar morāles normu un kulta rituālu izplatīšanos sodi dažkārt ieguva sakrālu nokrāsu.
Sākumā atriebība netika samērota ar nodarījumu. Bieži vien tā bija smagāka un skāra ne tikai vainīgo, bet arī viņa ģimenes locekļus un radiniekus. Verdzības iekārtā dominēja no pirmatnējās kopienas sabiedrības pārmantotais taliona sodu princips, saskaņā ar kuru par noziedzīgu kaitējumu sodīja, nodarot vainīgajam tādu pašu kaitējumu. 1
Sodīšanas principi un veidi dažādos reģionos attīstījās paralēli vai arī atsevišķos periodos prevalēja kāds no tiem.
Rīgas statūti (13.gs.-16.gs.) arī paredzēja izpirkšanu, piemēram, ja slepkavam izdevās aizbēgt, viņš varēja izpirkties ar 10 sudraba markām par labu noslepkavotā ģimenei un 3 sudraba markām - pilsētai.
Līdztekus stingriem sodiem pastāvēja cietušā tiesības prasīt sodanaudu, kas varēja pat pārsniegt radušos zaudējumus. Sodu valstiskošanas rezultātā sodanaudas iekasēšanu pārņēma valsts. Tagad naudassodi ir visizplatītākie sodi pasaulē, bet to iezīmes un veidi parādījās jau sirmā senatnē.
Romas tiesības atzina daudzus sodu veidus. Izplatītākie bija nāvessods, sakropļošana, miesassodi, pārdošana verdzībā un naudassodi.2
Mūsu ēras sākumu raksturo nežēlīgi sodi, ko piemēroja kungs, cars vai citi valdnieki un viņu ierēdņi, kā arī baznīca. Tai laikā plaši sastopami bija nāvessods, pārdošana verdzībā, ieslodzīšana cietoksnī, sakropļošana, miesassodi, izraidīšana no valsts, piesiešana pie kauna staba, ieslēgšana siekstā un zaudējumu atlīdzība. Izplatījās kvalificētie nāvessodi: saraušana gabalos uz rata, sadedzināšana.
Tagadējā Latvijas teritorijā 11.- 13.gs. vietējās tiesības paredzēja miesas un nāvessodus, arī to kvalificētos veidus. Turpmākajos gadsimtos sodu palete maz mainījās. Bruņinieku tiesības paredzēja naudassodu, miesassodu, sakropļošanu, izpirkšanu, nāvessodu, arī sadedzinot sārtā. Rīgas pilsētas un zemnieku tiesības noteica līdzīgus sodus, tai skaitā arī saraustīšanu uz rata kā kvalificētu nāvessoda veidu.…