Melnajam zirnekļpērtiķim ir izteikti garas, slaidas ekstremitātes un vēl garāka aste. Viņš veiklībā līdzinās gibonam. Var ar roku palīdzību pārvietoties pa lapotni ātrāk, nekā cilvēks spēj paskriet.
Ja tikai ir iespēja, lapotnē pārvietojas, izmantojot visas četras ekstremitātes. Tur, kur koki aug tālāk cits no cita, pārlec no viena uz otru. Zirnkļpērtiķim ir neparasti kustīgas plecu locītavas, tādēļ lēciena laikā iekaras ar rokām zaros un ātri pārvietojas no koka uz koku. Ziemeļpērtiķi reti var ieraudzīt džungļos uz zemes. Ja tomēr nokāpj no koka, asti tur izstieptu ar muguru.
Melnie zirnekļpērtiķi dzīvo lielos baros, kuros dzīvnieku skaits ir atkarīgs no vietējiem apstākļiem. Vidēji vienā kvadrātkilometrā dzīvo 12 melno zirnekļpērtiķu, ja barības ir daudz, šādu teritoriju var apdzīvot pat simts indivīdu.
Barā pieaugušo tēviņu visū valda zināma hierarhija, tāpēc viņi iztiek bez strīdiem. Visstiprākais tēviņš vada visu baru, sargā to un gādā, lai visi būtu drošībā.…
