Ķīnas ekonomiskā attīstība nav tikai vienpusējs/interns process – Ķīnas ekonomiskā attīstība ietekmē visu Āzijas reģionu un noteiktā mērogā pat starptautisko tirdzniecību visā pasaulē. Attiecīgi Ķīnas iespējamā iestāšanās PTO pasaulē izraisīs nozīmīgas pārmaiņas starptautiskajā tirdzniecībā, kā arī ir paredzama Ķīnas politiskās ietekmes nostiprināšanās un pieaugšana Āzijas reģionā (Stiglitz; 2006::20).
Starptautiskais finansu tirgus vairs nedarbojas pēc teorētiskiem pieņēmumiem: kā tam vajadzētu būt, kurā riskus uzņemtos attīstītās valstis, bet gan ir novērojamas tieši pretējas tendences – aizdevumus atīstītajām valstīm sniedz attīstības valstis, kurās ir izveidojies izvērojams naudas līdzekļu uzkrājum, piem., Ķīnā uzkrājums ir sasniedzis 700 miljardu dolārus (Stiglitz; 2006:24). Šāds valūtas uzkrājums bija iespējams, jo iepriekš Ķīnas ekonomikā uzsvars tika likts uz eksportu, kas, savukārt, tai ļāva uzkrāt šādas ievērojamas valūtas rezerves, kas zināmā mērā ir noteicis tās gatavību jebkurai ekonomiskajai krīzei (Stiglitz, 2007:2). Jāpiebilst, ka banku taktika Āzijas valstīs ir mainījusies pēc Āzijas krīzes un tās sāk divertificēt riskus, valūtas rezerves veidojot dažādās valūtās (Stiglitz; 2006:25).
Nākotnes perspektīvā ir paredzama Ķīnas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības Organizācija (PTO). Ķīnas iestāšanās PTO varētu veicināt būtiskas izmaiņas pašā Ķīnā it īpaši lauksaimniecības un finansu sektorā, jo, pirmkārt, līdz šim tirdzniecības noteikumi ir radījuši nevienlīdzīgus apstākļus starptautiskajā tirdzniecībā, kas nākotnes perspektīvā liks Ķīnai pārskatīt savu lauksaimniecības politiku, lai mazinātu gan reģionālās, gan valsts iekšienē - lauku/pilsētas ienākumu atšķirības (Stiglitz; 2006:20-21)…
