Jaunie mediji ir analogie mediji digitālā reprezentācijā (kino mūs „sagatavoja” jaunajiem medijiem, jo jau kopš pirmsākumiem izmantoja samplēšanas tehniku). Kino var dēvēt par pirmo moderno multimediju. Jaunie mediji nodrošina randomizētu piekļuvi – datora glabāšanas ierīces ļauj vienlīdz ātru piekļuvi jebkuram informācijas elementam (reprezentētais laiks tiek pakļauts cilvēka kontrolei). Taču tas viss eksistēja jau kino.
Analoga objekta digitalizācija vairs nenozīmē informācijas zudumu – tieši otrādi. Informācijas zudums rodas, šo digitālo objektu pavairojot kompresijas (zudumradošās saspiešanas) dēļ. Teorētiski no tā ir iespējams izvairīties, bet praktiski datortehnoloģijas izmantojums mūsdienās tiek traucēts ar inf.zudumu, bojājumiem un troksni.
Interaktivitāte neradās līdz ar jaunajiem medijiem, jo arī tradicionālās mākslas uztveršanā tā bija nepieciešama, bet modernā māksla un mediji to ir attīstījuši tālāk, izvirzot skatītājam jaunas kognitīvās un fiziskās prasības. Interaktīvie datormediji iederas mūsdienu tendencē eksternalizēt un objektivizēt prāta operācijas (zarojuma tipa interaktivitātē hipersaites tiek izkārtotas pēc asociācijām), tie liek lietotājam identificēt sevi ar kāda cita ķermenisko attēlu vai mentālo struktūru, ko attēlo mediji.
…
