| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | AIZLIEGTAS VIENOŠANĀS PUBLISKĀ IEPIRKUMĀ JĒDZIENS UN NOZĪME | 4 |
| 1.1. | PUBLISKĀ IEPIRKUMA BŪTĪBA UN MĒRĶI | 4 |
| 1.2. | AIZLIEGTAS VIENOŠANĀS JĒDZIENS UN TĀS VEIDI | 7 |
| 2. | AIZLIEGTU VIENOŠANOS PUBLISKĀ IEPIRKUMĀ ATKLĀŠANA UN ESOŠĀ REGULĒJUMA EFEKTIVITĀTE TĀS NOVĒRŠANĀ | 11 |
| 3. | KRIMINĀLATBILDĪBAS PIEMĒROŠANA PAR AIZLIEGTU VIENOŠANOS PUBLISKĀ IEPIRKUMĀ | 17 |
| 3.1. | FIZISKO PERSONU ATBILDĪBA PAR AIZLIEGTU VIENOŠANOS PUBLISKAJOS IEPIRKUMOS | 17 |
| 3.2. | STARPTAUTISKĀ PIEREDZE KRIMINĀLATBILDĪBAS UN ADMINISTRATĪVĀS ATBILDĪBAS APVIENOŠANĀ PAR AIZLIEGTĀM VIENOŠANĀS PUBLISKAJOS IEPIRKUMOS | 20 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 23 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 25 |
Publisko iepirkumu joma Latvijā ik gadu apgroza miljardiem eiro publisko līdzekļu, taču pēdējo gadu prakse rāda, ka horizontālas vienošanās jeb karteļi tādā veidā kropļo konkurenci un palielina izdevumus valsts budžetam, kas padara šo tēmu aktuālu gan zinātniskā, gan praktiskā līmenī. Lai gan konkurences tiesību un iepirkumu procesa regulējums ir pētīts plaši, līdz šim gan Latvijas, gan starptautiskajā literatūrā trūkst sistemātiskas analīzes par kriminālatbildības lomas stiprināšanu aizliegtu vienošanos novēršanā publiskajos iepirkumos, tādēļ šajā darbā tiek ieviests jauns skatījums, apvienojot krimināltiesisko un konkurences tiesisko pieeju.
Pētījuma lauks aptver Latvijas Republikas publiskā iepirkuma un Krimināllikuma regulējumu, savukārt objekta priekšmets ir fizisko un juridisko personu kriminālatbildība par iesaisti kartelī iepirkumu procedūrās. Problēmsituācija izpaužas konstatētajā nepilnībā Latvijas tiesiskajā regulējumā: administratīvie naudas sodi nereti nespēj pietiekami atturēt tirgus dalībniekus no karteļu organizēšanas, bet fiziskas personas – galvenie organizatori – paliek bez personiskas atbildības, kas apdraud publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu. No šīs situācijas izriet pētījuma hipotēze: Ja normatīvajā regulējumā tiek ieviesta kriminālatbildība par horizontālo vienošanos fiziskām personām, tad tiek uzlabots preventīvais efekts un veicināts publisko iepirkumu godīgums.
Darba pamatā ir plašs avotu klāsts – Latvijas Republikas likumi (Publisko iepirkumu likums, Konkurences likums, Krimināllikums u. c.), tiesu un Konkurences padomes lēmumi, kā arī starptautiskie standarti un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development, turpmāk tekstā arī – OECD) rekomendācijas. Analizējot normatīvo bāzi (tiešās kartelī iesaistīšanās kā, piemēram, AS “Liepājas autobusu parks” lietā) un attiecīgo literatūru (Jurista Vārds, monogrāfijas par konkurences tiesībām), tiek nodrošināta gan teorētiskā, gan praktiskā bāze.
Pētījuma mērķis – Horizontālās vienošanas izpēte publiskajos iepirkumos, problēmu atklāšana un to analīze. Iespējams labāk šādu likt un izdalīt no uzdevumiem.
Pētījuma uzdevumi:
1. izpētīt konkurences regulējumu kartelī, sankcijas karteļa dalībniekiem;
2. analizēt administratīvās prakses efektivitāti konkursos, izvērtēt kriminālatbildības piemērošanas pieredzi citās jurisdikcijās;
3. identificēt Latvijas tiesiskās bāzes nepilnības un to ietekmi uz preventīvo funkciju;
4. formulēt konkrētus normatīvo aktu grozījumu priekšlikumus.…




























