Norvēģu rakstnieks Ibsens ir palīdzējis savas tautas literatūrai iekarot pasaules slavu un jūtami ietekmējis sociāli psiholoģiskās drāmas attīstību. Ibsens darbojas laikā, kad Norvēģija, atbrīvojusies no Dāņu virskundzības, raisās vaļā arī no savienības ar zviedriem; tas izraisa lielu rosmi visās dzīves jomās, arī literatūrā.
Ibsens ir bagāta tirgotāja dēls; kad viņam ir astoņi gadi, tēvs bankrotē. Beidzis reālskolu, Ibsens strādā par aptiekāra palīgu, tad pāriet uz Oslo, kur grib studēt medicīnu, taču studijām nav līdzekļu, un viņš kļūst par žurnālistu. Vēlāk Ibsens ir teātra dramaturgs un režisors Bergenā, pēc tam Oslo.
Savā lugā „Mīlas komēdija” (1862) Ibsens nosoda norvēģu mietpilsoņus; tas rada reakcionārās preses uzbrukumus. Smagi Ibsens pārdzīvo valdības un buržuāzijas nodevīgo izturēšanos prūšu – dāņu kara laikā. Tas viss liek viņam 1864. gadā Norvēģiju atstāt un 27 gadus nodzīvot ārzemēs (Itālijā, Vācijā). Tikai mūža beigās viņš samierinās ar savas zemes buržuāzisko sabiedrību.
Savas literārā darbības sākumā Ibsens slavina senatnes varoņus (luga „Troņa tīkotāji”, 1864) un viņa literārā metode ir romantisms. Pēc tam, sākot ar 1864.gadu, Ibsens pievēršas sava laika sabiedrības kritikai. …
