Pratināšanu varētu definēt kā izmeklēšanas darbību, kura policijas darbinieks, prokurors vai tiesnesis oficiāli sarunājas ar personu, kas eventuāli zina informāciju par lietai nozīmīgiem faktiem, lai personīgi uztvertu to un, fiksējot likumā paredzētajā formā, pārvērstu par pierādījumu.
Tādējādi:
— pratināšanas objekts ir jebkura persona, ja vien viņai var būt zinama izmeklējamā lietā nozīmīga informācija;
— pratināšanas pamats ir iespēja, ka pratināmajam šāda informācija varētu būt zināma;
— pratināšana ir oficiāla saruna, respektīvi — pratināmajam ir jāzina, ka viņu pratina, kas (noteikta amatpersona un tās uzvārds) un kādā lietā; tieši šī iemesla dēļ kriminālmeklēšanā pielietojama pratināšanai analogā operatīvā iztauja nav pierādījumu iegūšanas paņemiens;
— pratināšanas mērķis ir divējāds — personīgi uztvert pratināmajam zināmo informāciju un pārvērst to par pierādījumu lietā;
— nule minētais mērķis sasniedzams, fiksējot uzzināto informāciju kriminālprocesa likumā noteiktajā formā.…
