Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Vārda brīvības ētiskie un tiesiskie aspekti', 1.
  • Konspekts 'Vārda brīvības ētiskie un tiesiskie aspekti', 2.
  • Konspekts 'Vārda brīvības ētiskie un tiesiskie aspekti', 3.
  • Konspekts 'Vārda brīvības ētiskie un tiesiskie aspekti', 4.
  • Konspekts 'Vārda brīvības ētiskie un tiesiskie aspekti', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Vārda brīvība- izteiksmes brīvība
Tiesības uz vārda brīvību, kas ietvertas paktā vai konvencijā, skar ļoti plašu jomu. Latvisko terminu freedom of expression ir pieņemts tulkot kā „vārda brīvība”, taču atbilstošāks tam būtu, iespējams tulkojums „izteiksmes brīvība”.
Jāpiebilst, ka līdztekus verbālai izteiksmes brīvībai, pastāv arī mākslinieciski izteiksmes veidi, kā karikatūras, gleznas, plakāti, n arī komerciālas dabas informācija, mūzika un reklāma. Faktiski tiek aizsargāta jebkura izteiksmes forma neatkarīgi no tās satura. Līdz ar to vārda brīvība attiecināma arī uz informāciju vai idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli vai kas apvaino, šokē un uztrauc valsti vai kādu valsts sabiedrības daļu.
Vārda brīvība nosaka:
Valsts institūcijām atturēties no izteiksmes brīvības ierobežošanas, lai gan šis liegums nav absolūts, jo ir iespējams iejaukties , ja:
a) iejaukšanās ir noteikta ar likumu;
b) iejaukšanās ir pamatota ar kādu no ECK 10. panta otrajā daļā minētajiem leģitīmajiem mērķiem;
c) iejaukšanās ir vajadzīga demokrātiskā sabiedrībā.
Termins „noteikts likumā” nozīmē, ka ierobežojumiem jābūt noteiktiem likumdevēja izdotā aktā vai līdzvērtīgā nerakstītā vispārējo tiesību normā.
1998. gada 29. oktobrī Saeima pieņēma Informācijas atklātības likumu. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants