Vēlo viduslaiku periodā (13–14.gs.) kristīgā baznīca arvien vēl saglabājusi spēcīgu ietekmi un visām Eiropas valstu dzīves jomām, tomēr arvien jūtamākas kļust laicīgās strāvas. Aug viduslaiku pilsētas. Tiek dibinātas pirmās universitātes. Cilvēks sāk apjaust gan pasaules plašumus, gan pats savu individualitāti.
Baznīcu, piļu, kā arī rātsnamu, ģilžu un citu laicīgo ēku būvē attīstās gotiskais stils. Katedrālēs dzimst un spēkā pieņemas vokālā daudzbalsīgā mūzika. Tā veidojas no patstāvīgu balsu līnoju savienojumiem, kuru palaikam uz saviem pleciem paceļ akordu kolonnas. Par galveno daudzbalsības veidu kļust un līdz pat 16.gs. beigām paliek polifonā daudzbalsība, kur katrai balsij ir patstāvīga melodiskā līnija un ritms.
Par vēlo viduslaiku daudzbalsīgās mūzikas galvenajiem žanriem uzskatāma mesa, motete un daudzbalsīgā dziesma (gan ar garīgu, gan laicīgu tekstu). Motete kļuva par franču daudzbalsīgas mūzikas galveno formu no 13–16.gs. Motetes dziedāja ļoti ātrā tempā, tekstus saprast droši vien nebija lāgā iespējams. Ritmiskā ziņā tenors – zemākā balss – gāja lēnākā kustībā, augšējā dzīvākā. …
