-
Trauksme un tās kontrole pirms sacensību periodā
d. iztēles treniņš (vizualizācija). Domas veido līdzīgu sensoro pieredzi kā reālas darbības. P.Holmsa un D.Kolinsa PETTLEP modelis tiek plaši izmantots sportistu vidū, tā galvenā ideja ir iztēloties apkārtējo vidi, veikto uzdevumu (fiziskā atbilstība, kustību ritms un temps) un emocijas pēc iespējams atbilstošāku realitātei. Šis metodes izmanto arī jaunu tehnisko un taktisko prasmju apguvei, traumu radīto seku pārvarēšanai, pašpārliecības paaugstināšanai u.c.
Katram sportistam ir jāizmēģina pēc iespējas vairāk vingrinājumu un jāizveido efektīvāko vingrinājumu kopums, kuru pielietot regulāri treniņu un sacensību procesā [1].
Trauksmes ilgtermiņa sekas ir atteikšanās no piedalīšanās sacensībās, lai samazinātu neveiksmes iespējas risku, tādējādi samazinās gan iekšējā, gan ārējā motivācija, kā arī sportists neizmanto visas sporta veida piedāvātās iespējas [4].
Sportisti bieži saskarās ar trauksmes kontroles nespēju, bet treneri parasti nav spējīgi palīdzēt zināšanu trūkuma dēļ, tādējādi tiek izplatīta paradigma, ka trauksmes kontroles problēmas ir saistītas ar indivīda gribasspēku un “iekšējo spēku”, kaut arī patiesībā tās ir risināmas ar regulāriem vingrinājumiem. Šāda veida stresa menedžmenta paņēmieni nav izplatīti, tas liecina par sabiedrības vispārīgu nespēju risināt šāda tipa problēmas.
…
Trauksme ir dabiska cilvēka reakcija uz briesmām, kas ietekmē kognitīvās, fizioloģiskās un uzvedības sfēras. Organisma reakcija uz stresoru iedalās trīs stadijās: trauksmes stadija, rezistences stadija, izsīkuma stadija. Pirmās stadijas funkcija ir mobilizēšana, tādēļ funkcionālās spējas samazinās. Rezistences stadijā dominē pretošanās (funkcionālo spēju paaugstināšanās) jeb adoptācija, pat pret citiem tieši nesaistītiem stresoriem. Izsīkuma stadija ir atkarīga no organisma rezervēm, kā arī kompensācijas efekta, raksturīga atkārtota funkcionālo spēju samazināšanās. Trauksme pirms sacensību periodā sportistiem neļauj sasniegt vēlamo rezultātu, jo dominē trauksmes un izsīkuma stadija. .... Darbības, kas veicamas regulāri treniņu procesā, lai samazināt trauksmes negatīvo ietekmi uz sacensību rezultātu: 1. patstāvīga emociju analīze. Veicot detalizētu trauksmes analīzi (cēloņu meklēšana, koncentrācija uz pozitīviem pagātnes notikumiem), sportists iegūst izpratni par tās pozitīvām ietekmēm, kas radīs drošības sajūtu un paaugstinās spēju vadīt trauksmes izjūtas. J.Kreti apraksta, ka trauksmes vadīšana ir atkarīga no sportista pašregulācijas un trauksmes interpretācijas. Piemēram, sportistam nav jāuztver trauksmi kā baiļu un vājuma izpausmi, bet gan kā gatavību maksimālajām slodzēm.
