Vērtējums:
Publicēts: 14.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Ģenētikas vēsture un tās nozīme šodien', 1.
  • Referāts 'Ģenētikas vēsture un tās nozīme šodien', 2.
  • Referāts 'Ģenētikas vēsture un tās nozīme šodien', 3.
  • Referāts 'Ģenētikas vēsture un tās nozīme šodien', 4.
  • Referāts 'Ģenētikas vēsture un tās nozīme šodien', 5.
  • Referāts 'Ģenētikas vēsture un tās nozīme šodien', 6.
  • Referāts 'Ģenētikas vēsture un tās nozīme šodien', 7.
  • Referāts 'Ģenētikas vēsture un tās nozīme šodien', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Ģenētika ir bioloģijas nozare, kas pēta iedzimtības un mainības likumsakarības un to materiālos pamatus. Iedzimtība ir organisma spēja nodot savas pazīmes un attīstības īpatnības pēcnācējiem. Mainība ir organismiem piemītoša spēja atšķirties no citiem savas sugas pārstāvjiem. Iedzimtība un mainība tiek pētīta dažādos dzīvās pasaules organizācijas līmeņos:
molekulārajā;
šūnu;
organismu;
populāciju.
Ģenētika pieder pie tām zinātnēm, kas mūsdienās attīstās ļoti strauji. Arī pētīšanas objektu skaits ir liels: vīrusi, mikroorganismi, augi, dzīvnieki, cilvēks. Līdz ar to ir liels ģenētikas nozaru skaits: molekulārā ģenētika, citoģenētika, populāciju ģenētika, medicīniskā ģenētika un daudzas citas. Daudzveidīgas ir arī ģenētikas pētīšanas metodes. Visbiežāk izmanto hibridoloģisko metodi. Plaši tiek izmantota arī citoģenētiskā un modelēšanas metode. Citoģenētiskajā metodē tiek pētītas hromosomas. Attīstoties molekulārajai bioloģijai, iedzimtības un mainības problēmu pētījumos arvien vairāk tiek izmantota molekulāri ģenētiskās metodes. Pastāv arī citas, bet tās izmanto šaurākā lokā, piemēram, populāciju statiskā metode.
Hibridoloģiskā metode ir ģenētikas pamatmetode. Tiek krustoti organismi un pētīts, kā atsevišķas pazīmes iedzimst pēcnācējos. Pirmais, kas izmantoja šo pētīšanas metodi bija Gregors Mendelis.

Autora komentārsAtvērt
Atlants