Ojārs Vācietis "Antracīts"

Tēlainās izteiksmes līdzekļi
Krājumā visbiežāk ir sastopami epiteti, personifikācijas un salīdzinājumi.
Epiteti: «pelēks lietus», «pelēkas pēdas» (Pelēkā), «karstas skudras» ( Atnākt), «šķidrs čuguns» (Ticēt var akli…), «mitrās šausmas», «melnā nakts» (Sapnis par karu pēc kara) utt.
Personifikācijas: «debess pārrauj pār galvu man melnu tepiķi» ( Negaiss), «aiz loga čāpstina lietus – pa visu nakti nav paēdis» ( Aiz loga čāpstina lietus), «saldi līp soļi» (Lielā estrāde) utt.
Salīdzinājumi: «es pats kā teorēma piedzimu» ( Ko visu nevar iestāstīt…), «muižas svilst kā darvas ķīpas» (Pūt vējiņi), «aiz loga kā rasa, kā asara ir atnācis zalgojošs rīts» (Aiz loga), «es mirstu apdomīgi kā malēnietis» (Groteska) utt.
Metafora: «viens no maniem draugiem pārvērties par četrstūrainu laukumu» (Biogrāfija), «laime ir čigāniete» ( Sirdi izkratīt), «es biju izslāpis vientulības» (Antracīts I) utt.

Dzejoļa «Ledus vitrāža» analīze
Motīvs: ziema (bērni un pieaugušie jautri pavada laiku, pikojoties ziemas skaistajā laikā)
Liriskais Es: viņš var būt jau pieaugušais cilvēks, kurš novēro visu no malas un saprot, kā jūtas bērni un tie vecāki, kuri it kā ir atgriezušies bērnībā.
Kompozīcija: katrs pants sākās ar vienu vārdu.
Panta forma: verlibrs, jo nav atskaņu.
Ritms: nav
Tēli: dzejolī ir bērni un pieaugušie, kuri aizrautīgi un bezrūpīgi pikojas. Pieaugušiem dažreiz gribas atgriezties bērnībā, kur nebija rūpju un viss bija labi, jo katrā vecākā dzīvo bērns.
…