Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 1.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 2.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 3.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 4.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 5.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 6.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 7.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 8.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 9.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 10.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 11.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 12.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 13.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 14.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 15.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 16.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 17.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 18.
  • Referāts 'Saimniekošanas projekts. Augseku sistēmu projektēšana', 19.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  LITERATŪRAS APSKATS    5
2.  SAIMNIECĪBAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS    8
2.1.  Saimniecības augšņu raksturojums    8
3.  AUGSEKU SISTĒMAS PROJEKTĒŠANA    10
3.2.  Zemes noderīguma grupas un kultūraugu izvietojums tajās    11
3.3.  Augseku lauku projektēšana un apgūšanas plāna sastādīšana    12
3.4.  Trūdvielu bilances aprēķins    15
4.  AUGSNES APSTRĀDES UN NEZĀĻU APKAROŠANAS PLĀNS    16
  Secinājumi    19
  Izmantotās literatūras saraksts    20
  PIELIKUMS    21
Darba fragmentsAizvērt

Saimniecībās, kurās nodarbojas ar lauksaimniecību, galvenokārt tiek veidota divu veidu augu rotācijas sistēmas. Tās ir augseka vai augu maiņa.
Par augseku sauc kultūraugu maiņu noteiktā secībā no­teiktā teritorijā un laika periodā, kas ir atbilstoša vietas agroekoloģiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem un ir zinātniski pamatota.
Bet augu maiņa ir agronomiski pamatota, konkrētiem apstākļiem piemērota kūltūraugu secība bez noteiktas rotācijas laikā.
Mūsdienās tiek reti lietota tradicionālā augseka, bet augu maiņu tomēr cenšas ievērot vairums saimniecību, jo bezmaiņas sējumi rada dažādas problēmas, augsekas uzdevums ir nodrošināt pēc iespējas labāku visu zemes lietošanas veidu izmantošanu, kā arī, lai uzlabotu augsnes auglību un palielinātu ražību.
Ražu samazināšanās cēloņi bezmaiņas sējumos ir nezāļainības palieli­nāšanās, audzējamā kultūrauga specifisko kaitēkļu un slimību izplatīšanās, kā arī barības vielu režīma nelab­vēlīgas izmaiņas augsnē, jo augs vairāk patērēs tam vajadzīgos barības elementus, kas ir pieejami tā sakņu sistēmas tuvumā, piemēram, augi ar spēcīgām saknēm, kas aug dziļi augsnē kā bišu amoliņš, lucerna - spēj izmantot barības vielas no dziļākiem augsnes slāņiem, bet kultūraugi ar vājāk attīstītu sakņu sistēmu uzņems nepieciešamās barības vielas un ūdeni no augsnes virsējiem slāņiem.
Dažādos cēloņus, kas ir par iemeslu augu maiņai un augsekai var iedalīt vairākos veidos, ko nosaka kultūraugu dažādās prasības pret barības vielām, ūdeni, nezālēm, slimībām, kaitēkļiem, augsnes fizikālajām īpašībām un citiem apstākļiem. [1., 4.]
Fizikāla rakstura cēloņi, kas saistīti ar augsnes struktūras, ūdens, gaisa un siltumīpašību izmaiņām pēc dažādu kultūraugu audzēšanas:
kultūraugiem ir atšķirīgs augsnes ūdens patēriņš. Kultūraugu sakņu sistēma ir atšķirīga, līdz ar to pēc to novākšanas izmainīsies augsnes sakārtas blīvums, mainīsies augsnes ūdens, gaisa un siltuma režīms. Augi ar dziļu sakņu sistēmu novērsīs apakškārtas sablīvēšanos,
var izmainīties augsnes struktūra, jo dažādiem kultūraugiem audzēšana ir saistīta ar intensīvu augsnes apstrādi. Intensīvā augsnes apstrāde noved pie augsnes struktūragregātu noārdīšanas, veicinot smalko daļiņu skaita palielināšanos.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants