Ko atskrēji putniņ, ko mežu pieklaigā
Tik klusi te bija, ne skaņas
Tik šalkoņa klusa, visaptveroša
Tā mēs, priedes, sarunājamies.
Vai atnesi kaut ko, kāds labums no Tevis?
Tik mieru, klusumu jauc!
Vai zini, cik mums jau gadu?
Aiz cieņas kaut Tu nu paklusētu!
Vai zini, cik ilgi jau stāvam?
Un, visu laiku – vienuviet!
Tik asaras liet, un sarunāties
Paskaties, kas zemi klāj!…
