Sirds ir dvēseles mājoklis. Lai dvēsele justos mierīgi, sirds ir jāsaudzē, ar to mīļi jāaprunājas, jāatvainojas, ja to esam nogurdinājuši, uztraukuši nevietā. Sirds un apziņa ir vienotas. Dzīves gudrība māca rīkoties tā, ka liek sirdsapziņa: jācenšas domāt tikai gaišas domas, jāvēl visiem tikai labais, jādzīvo bez lepnības un skaudības grēka.
Es mīlu dzīvi! Mums atvēlētajā laikā zem šīs Saules jāaug un ikdienas jāveido sevī labās īpašības, jo rakstura skaidrība, dvēseliskums, pārdomāta rīcība veido cilvēka auru. Vēlos, lai mana sirdsapziņa būtu tīra un ietu roku rokā ar manu izpratni.
Cilvēks ir dabas sastāvdaļa.
…
