Sērens Kirkegors ir nozīmīgs 19. gadsimta dāņu filozofs, teologs un rakstnieks, kurš tiek uzskatīts par eksistenciālisma filozofijas pamatlicēju. Viņa filozofijā īpaši ir uzskati par trim dzīves jeb eksistences stadijām, kas atklāj to, kā priekšā cilvēks dzīvo – baudas, normas vai Dieva un ticības priekšā. „Trīs eksistenciālās stadijas ataino aktualizācijas procesu, pilnīgāko pakāpi sasniedzot ticībā Dievam, kas ir autentiskā patiesības izpausme salīdzinājumā ar citām.”1
Par pirmo – estētisko stadiju Kirkegors ir rakstījis darba „Vai nu, vai arī” pirmajā daļā, kurā cilvēks ir orientēts uz ārējo, tiecas pēc baudām, tādējādi kļūstot par baudas vergu un pats par sevi vēl nav personība. „Estētiskā stadija ir cilvēka sākums, un tajā viņš vēl nepastarpināti ir tas, kas viņš ir: cilvēks pakļaujas dabiskajām tieksmēm, un dzīves pozīcijas izvēle notiek stihiski, pati par sevi, bez cilvēka līdzdalības, ārēju spēku ietekmē.” Šajā stāvoklī indivīds ne par ko neatbild, tāpēc var pieņemt jebkuru redzes viedokli, nevienu neuzskatot par savu.
…
