Es uzskatu ka, Ulmaņlaiki bija zelta laiks, jo Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis vienoja tautu, ļoti aktīvi darbojās kultūras un izglītības nozarē, attīstot to, kā arī iedvesmoja Latvijas cilvēkos spēcīgu tautas mīlestību un ideālisku noskaņojumu.
Līdz 1934.gada 15.maijam, tā sauktajam apvērsumam, latviešu tauta un Latvijas pilsoņi bija sadalījušies naidīgās partijās un grupās. Cilvēki jutās vairāk piederīgi zināmai partijai vai grupai nekā vienas valsts pilsoņiem un vienas tautas locekļiem. Viņi bieži vien ienīda un apkaroja cits citu tikai tāpēc, ka piederēja pie dažādām šķirām, grupām vai partijām. Pēc 1934.gada 15.maija šādu grupu un šķiru cīņa un naids izbeidzās. Izbeidzās strīdi, ko partijas bija radījušas atsevišķu iedzīvotāju šķiru un grupu starpā. Laucinieki tuvinājās pilsētniekiem, darba devēji – darba ņēmējiem.
Visi apzinājās, ka, strādādami katrs savu darbu, viņi tomēr sastāda vienu vienību – valsti un tautu. Latvijā atkal bija vienota tauta, kurai ir vienota doma, vienoti vārdi un arī vienoti darbi. Reizē ar vienprātību un vienības apziņu pēc 1934.gada 15.maija latviešos pieauga arī tautas mīlestība. Latvieši arvien spēcīgāk sāka izjust, kādām ciešām saitēm viņi ir saistīti ar savu dzimtenes zemi un savu tautu. Viņi izjuta, ka svarīgākas par personīgām interesēm ir tautas un valsts intereses. …
