Neverbālie kodi darba tirgū

Galvenie noteikumi labai komunikācijai
Primārie faktori komunicējot ir tā sauktie pasīvie neverbālās komunikācijas simboli, kas nereti nosaka sarunas iznākumu, pārrunu veiksmīgumu. Piemēram, krāsu izpratne var būt pilnīgi pretēja dažādās valstīs (lielu ieguldījumu krāsu pētniecībā ir devis Lüscher 20.gs. vidusdaļā) – piemēram, sarkans aplis vairākām Āzijas valstīm simbolizē agresiju II P.k. laikā; zaļā ir kļuvusi par īru raksturojošo krāsu – viņu apdzīvotos reģionus, kamēr citur pasaulē tā tiek uztverta kā ekoloģijas un tīrības simbols. Arī ciparu, zīmju simbolika var atšķirties – piemēram, skaitlis 13 – kristiešu kultūrās asociējas ar neveiksmi, kamēr ebreju kultūrā tas simbolizē laimi un veiksmi. (Viena no veiksmīgākajām grāmatām neverbālajā komunikācijā publiskā vidē ir Dale G. Leathers' “Successful Nonverbal Communication”, kur tiek aprakstītas vairākas Amerikas ietekmīgākās amatpersonas un viņu uzvešanās, panākumu atslēgas un kļūdu avoti).
Personām, kuru ikdiena ir saskarsme ar apkārtējo sabiedrību un ciešs darbs ar cilvēkiem – mediķi, mācībspēki, menedžeri, būtu nepieciešams iepazīties ar neverbālās komunikācijas izprašanas priekšrocībām, kas sniegtu lielu ieguldījumu viņu ikdienas darbībā, ļaujot paveikt uzdevumus kvalitatīvāk, pilnvērtīgāk, konstruktīvāk, jau sākotnēji ļaujot izprast problēmu patieso iemeslu. Pamatdarbības neverbālās komunikācijas izkopšanā ir: jāizprot, kas pašam liek justies neērti, traucē, liek izjust stresu; jāizzina ko nozīmē kāda sejas grimase, žesti u.c. neverbālās komunikācijas simboli un visbeidzot jātrenējas nosūtīt un uztvert neverbālās komunikācijas simbolus (ieteicams ikdienā, kad vien iespējams izmantot kameru, balss ierakstus un analizēt savu uzvedību „no malas”).
…