Meitene (23 gadi) jau gadu strādā lielā uzņēmumā X par tirdzniecības asistenti. Viņas darba laiks ir no 8:30 līdz 17:15, bet lai paveiktu visus darbus- veiktu visu pasūtījumu apstrādi, bieži vien darbu beidz 19:00, citreiz pat 22:00. Īpaši situācija saasinās mēneša beigās, kad jāgatavo atskaites un jāizlabo sitēmā ieviestās pasūtījuma kļūdas, kas prasa ļoti daudz laika. Pēc darba pārnāk mājās emocionāli iztukšota (raud), nevēlas ar nevienu runāt. Darba apjoms ir mainīgs, viss ir atkarīgs no pasūtījuma skaita. Strādā kopā ar vienu kolēģi, abas ir sastrādājušās un darbus sadala vienlīdzīgi. Meitene izjūt lielu atbildību pret darbu, jo no viņas darba ir atkarīgs viss nodaļas tālākais darbs. Meitene jūtas pārgurusi un dažbrīd trūkst motivācijas, lai turpinātu darbu ar pilnu atdevi. Darba laikā bieži netiek ievēroti pārtraukumi. Vadība ir informēta par darba lielo apjomu, interesējas par to, kā tiek galā ar darbiem, bet reāli nekādu palīdzību nesniedz. Ir morāls atbalsts no kolēģu puses.
KĀ REDZU ŠO SITUĀCIJU
Es kā darba psihologs organizācijā šajā situāciju saskatu šādus aspektus, ar kuriem varētu strādat:
Nepareizi organizēts darbs, pārāk liels darba apjoms diviem cilvēkiem;
Meitenei ir liela atbildības sajūta pret darbu;
Bailes zaudēt darbu;
Stress;
Izdegšanas sindroms;
Augstāko vajadzību apmierinājuma trūkums;
…
