Jau kādu gadsimtu barbaru ciltis, kas dzīvoja uz ziemeļiem, nemitīgi lauzās iekšā Romas teritorijā. Pie barbariem piederēja goti, alamāņi, franki un vandāļi.
Šajā laikā barbari apvienojās, lielās cilšu savienības bija tik spēcīgas, ka irstošā Romas impērija nespēja tām ilgstoši pretoties, tāpēc pie varas esošie imperatori visbiežāk atpirkās vai arī atļāva apmesties Romas teritorijā un aizņemt neapstrādātās zemes, prasot pretim kareivjus armijai, tā cerot, ka šādi pasākumi, pirmkārt, nostiprinās armiju ar kaujas spējīgiem cīnītājiem un ,otrkārt , barbarus kā svešiniekus labāk varēs izmantot cīņai pret tautas sacelšanos.…
