Cilvēks un daba

Pasaulē ir daudz dažādu radību un radībiņu. Tās saskaitīt nav iespējams... Mēs taču pat cilvēkus neesam saskaitījuši, kur nu vēl kaut ko grūtāk atrodamu. Lai nu kā ar tiem citiem, bet, piemēram, džungļu ciltis bez dokumentiem un pieraksta saskaitīt ir pagrūti. Un dzīvo viņi arī kopā ar visādiem zvēriem, piemēram, kukaiņiem, kurus ieraugot mūs pārņem šausmas – indīgi taču un sāpīgi kož! Tad vēl ir lielie plēsēji un čūskas. Kā viņi to visu var paciest? Nekā, jo civilizētās vietās, šāda veida briesmas novērš itin vienkārši, protams, ja neuzrodas zaļo organizāciju pārstāvji... (Tikai tad tās par civilizētām vairs nevar saukt).Un nevajag jau būt sevišķi briesmīgam zvēram, lai eksistence tiktu apdraudēta, var jau būt arī pārāk labs, mīļš un skaists. Bet pie kuriem piederam mēs? Un vai arī mūs apdraud barības ķēdes likumi? Neapdraud, bet šķiet, ka mūsdienu cilvēkam šī sistēma nav pieņemama un tā vien gribas, lai kāds viņu apdraud. Tālu nav jāmeklē, vien līdz tuvākajam spogulim...
Tātad cilvēki pieder pie briesmīgi nejauko, kaitīgo zvēru sugas. Kāpēc? Vai viņi tiešām tādi ir? Vēlētos zināt, kurš uzdrošinās to apstrīdēt! Parādiet taču arī man vēl kādu tādu zvēru, kas savas patmīlības vai pat klaja egoisma dēļ nodara pāri (nu jā, kam tikai viņš nedara pāri...) PATS SEV! Izklausās dīvaini, bet tā nu tas ir. Turklāt viņš uzdrošinās apdraudēt nevien sevi, bet arī Zemi, uz kuras mīt, tāpēc varētu šo indivīdu un visu cilvēku sabiedrību salīdzināt ar kaut ko tādu, kas cilvēkus biedē ar savu noslēpumainību, ar kaut ko sīku (patiesībā jau mēs paši arī esam ļoti sīkas vienības Visuma telpā), tas varētu būt kāds mikroorganisms, kāda baktērija, sauciet to kā vēlaties.
Baktērijas ir visizplatītākie no visiem organismiem. Tās ir visur - augsnē, ūdenī un simbiozē ar visiem ķermeņiem (mēs taču arī sadarbojamies ar dzīvniekiem, tikai tas reti kad ir izdevīgi abām iesaistītajām pusēm).
…