Tas šķiet tik vienkārši un pašsaprotami, bet pajautājiet paši sev, kad pēdējo reizi esat rīta skrējienā uz darbu uz mirkli apstājušies un pateikuši labrīt sētniekam, novēlējuši viņam veiksmi darbā? Vai katru reizi pasveicināt kasieri lielveikalā un pasakāt viņai paldies? Ja mēs visi spētu ikdienā to ievērot, ļoti iespējams, ka apkārt parādītos daudz vairāk smaidīgu cilvēku.
Nobeigumā varu tikai ieteikt visiem – cilvēki, būsim cilvēcīgi, uzturēsim cilvēciskas attiecības ar apkārtējiem, jo tikai tas mūs pasargā no pārvēršanās par nejūtīgiem robotiem un tieši tas mūs padara stiprus un vienotus. Radīsim labāku pasauli sev apkārt – būsim pirmām kārtām cilvēki un tikai tad darbinieki, šefi, padotie, nabagi vai miljonāri!
…
