Literatūrai ir svarīga loma katra cilvēka dzīvē, tomēr modernajā 21. gadsimtā tā savu ietekmi sāk zaudēt. Parādās aizvien jaunas informācijas ieguves iespējas un tādēļ grāmatu lasīšana tiek atstāta novārtā. Taču tas nemazina faktu, ka ievērojams literatūras uzplaukuma laiks ir 19. gadsimts – literatūra sasniedza savu uzplaukumu, izveidojas tādi literatūras virzieni kā romantisms un reālisms, parādās izcili autori, no kuriem daudzi zināmi vēl šodien. Viens no zināmākajiem 19. gadsimta rakstniekiem ir franču romantisma pārstāvis Viktors Igo. Viņš literatūras vēsturē ir zināms ar daudziem izciliem darbiem, par piemēru var minēt viņa izcilos romānus “Parīzes Dievmātes katedrāle” (1831), “Nožēlojamie” (1862), “Jūras ļaudis” (1866), “Cilvēks, kas smejas” (1869) un “93. gads” (1874). Uzmanību piesaistīja pasaulē zināmākais Viktora Igo romāns „Parīzes Dievmātes katedrāle”. Romāns tiek dēvēts par pasaules literatūras klasiku, to var lasīt grāmatās, skatīties dažādus uzvedumus un ekranizācijās. Tieši šis fakts mūs pamudināja izpētīt romāna „Parīzes Dievmātes katedrāles” interpretācijas kultūrā. Tāpat tēmas izvēli ietekmēja interese par 19. gadsimta literatūru un fakts, ka gandrīz teju 200 gadus vecajā darbā ir atrodamas arī mūsdienās aktuālas problēmas. …
