-
Sporta bridža ietekme uz spēlētāja personību
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Teorētiskā daļa | 4 | |
| 1. | Bridža vēsture | 4 |
| 2. | Bridža spēle | 5 |
| 2.1. | Bridža spēles principi | 5 |
| 2.2. | Solīšana | 6 |
| 3. | Prāta spēļu nozīme cilvēka attīstībā | 7 |
| Praktiskā daļa | 8 | |
| Anketu analīze | 8 | |
| Secinājumi | 21 | |
| Anotācija | 22 | |
| Annotation | 23 | |
| Izmantotā literatūra | 24 | |
| Pielikums | 25 |
Bridžs ir radās XVI gs sākumā Anglijā (pirmo reizi tas tika pieminēts 1529. gadā bīskapa Latimera sprediķī). Sākotnējais nosaukums bija “Whist” (Vists), taču laika gaitā mainījās, galēji iegūstot nosaukumu ‘’Bridge’’ (Bridžs).
1742. gadā tika publicēta pirmā grāmata par vistu - Edmond Hoyles ‘’Short Treatise on Whist’’ (Īss apcerējums par vistu). Drīz pēc tam parādījās profesionāli spēlētāji, un 1857. gadā tika rīkots pirmais čempionāts vistā. Tas nebija īpaši sekmīgs un nerosināja īpašu interesi eiropiešu vidū. Lielāks progress bija manāms ASV. Vists kļuva par publisku spēli 1891. gadā, kad tika izveidots Amerikāņu Vista klubs. Klubs sāka organizēt masveida čempionātus. Džona Mičelsa grāmata, kura tika publicēta tajā pašā laikā, noteica vista galīgos noteikumus. Autors bija sakārtojis punktu sistēmu un citus sīkumus.
Tajā pašā laikā parādījās jauna spēle – vista kopija, kuru sauca par bridžu. ir daudzas teorijas par bridža izveidošanos. Zinātnieki ir pārliecināti, ka bridžs ir radies Krievijā, jo tur šī spēle bija pazīstama ilgi pirms tam, punktu skaitīšana un solīšanas likumi bija līdzīgi, taču Roberts H. Trū, kurš citē A.M. Keilija (tautība nezināma) vēstuli: ‘’ 1886. gadā es biju Kairas Khedivu (viens no bridža nosaukumiem) kluba biedrs, man ierodoties, pārējie spēlēja bridžu un apgalvoja, ka tas tiekot spēlēts diezgan ilgu laiku’’, secina, ka bridžs radies Ēģiptē. Turcijā un Ēģiptē bridžs izplatījās pateicoties diplomātiem un kareivjiem (īpaši virsnieku klubiem).…
Pasaulē ir miljoniem šahistu, dambretistu, pokera spēlētāju, netrūkst arī minētāju krustvārdu mīklām un dažādiem matemātiskiem un loģiskiem uzdevumiem. Visām šīm nodarbēm ir kas kopīgs – tās attīsta dažādas spējas, kā arī ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids. Parasti, runājot par intelektuālajām spēlēm, starp tām netiek minētas kāršu spēles, jo vairumam šo spēļu izšķirošā nozīme ir veiksmei un azartam. Tomēr ir kāds izņēmums – bridžs. Bridža spēle notiek nepilnas informācijas apstākļos, kur matemātiskajam prātam nereti jāņem palīgā intuīcija un psihologa spējas. Turklāt, spēlējot bridžu, ir svarīgi panākt savstarpēju sapratni ar partneri un pareizi komunicēt ar konkurentu: ‘’ Bridžā Tu izturies tā, lai partnera sniegums būtu maksimāli labs; biznesā Tu izturies tā, lai Tavu darbinieku sniegums būtu maksimāli labs’’. Bridžs savā tagadējā veidā pastāv ne pārāk sen – apmēram gadsimtu. Šajos 100 gados tas ir izvērties par vienu no vispopulārākajām spēlēm visā pasaulē. Arī autorei bridžs ir kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu – viņa labprāt pavada lielāko daļu brīvā laika spēlējot šo spēli. Divu gadu lielajā spēlēšanas praksē autore ir saskārusies ar viedokļiem, ka bridžs ir kāršu spēle, kurā vissvarīgākais ir veiksme, pie tam, tās spēlēšana nedod lielu artavu cilvēka attīstībā. Autore uzskata, ka tā nav patiesība, tādēļ ar šo pētniecisko darbu vēlas pierādīt pretējo.
