Ūdensapgāde un kanalizācija

Sūknētavas shēmu izvēlas, vadoties no notekūdeņu daudzuma un to sastāva,
pievadošā kolektora iebūvēs dziļuma un hidroģeoloģiskiem apstākļiem.
Taisnstūra formas sūknētavas apvienotas ar pieņemšanas tvertnēm, ar
horizontāliem sūkņiem, ierīko zema gruntsūdeņu līmeņa un maza pievadošā
kolektora dziļuma gadījumā (15.a. attēls). Sūkņus novieto zem notekūdeņu līmeņa
tvertnē.
Apaļas formas sūknētavas, apvienotas ar pieņemšanas tvertnēm, ar vertikāliem
sūkņiem, ierīko vājās gruntīs, augsta gruntsūdeņu līmeņa un dziļa pievadošā
kolektora gadījumā (15.b. attēls).
Lielu notekūdeņu daudzumu pārsūknēšanai paredzētās sūknētavas sūkņus
uzstāda virs pieņemšanas tvertnes ūdens līmeņa. Tos var uzstādīt ēkā, kas apvienota
ar tvertni (15.c. attēls) vai atsevišķi stāvošā ēkā (15.d. attēls).
Sūknētavu pieņemšanas tvertnēs uzstāda redeles un aizturēto piejaukumu
drupinātājus.
14. attēls. Notekūdeņu pārsūknēšanas shēmas.
15
Sūknētavas projektē atbilstoši ekoloģiskām, sanitārajām un drošības prasībām.
To plānojumu, mašīntelpu izmērus, celtņu un sūkņu izvietojumu, armatūru un
cauruļvadus, kā arī prasības mašīntelpu aizsardzībai pret appludināšanu, projektē
saskaņā ar LBN 222-99 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" prasībām.
Katram sūknim nepieciešams patstāvīgs sūcējvads. Uz pievadošā kolektora jābūt
no virszemes darbināmai noslēgierīcei.
Notekūdeņu pieņemšanas tvertnes un redeles, kuras izvietotas vienā ēkā ar
mašīntelpu, jāatdala no tās ar ūdensnecaurlaidīgu starpsienu.
Pieņemšanas tvertnes tilpumu nosaka atkarībā no notekūdeņu pieteces, sūkņu
ražīguma un pieļaujamās to elektroiekārtas ieslēgšanās biežuma.
Sūkņus izvēlas pēc nepieciešamā spiediena un sūknētavas maksimālās caurteces
(ražības), ko pieņem vienādu ar maksimālo notekūdeņu pieplūdi.
Spiedvadus ierīko divās līnijās no dzelzsbetona vai azbestcementa caurulēm.
Nepieciešamības gadījumā var izmantot arī ķeta vai tērauda caurules.…